Viss Mainīsies

Akdievs. nopietni jau šodien? - jā šodien...
Tātad šodien piecēlos un secināju, ka jau šodien sagaidīšu 2010!!!
Akdievs, neticami ne?! Tas gads tik ātri ir pagājis. Ha, bet tagad vismaz ar smaidu uz lūpām varēšu atvadīties no 2009. kāpēc ar smaidu? jo visas sliktās lietas izgaisīs. nu jā, tās paliks atmiņā, bet tik un tā es par tām vairs nedomāšu!! šis laikam ir viens no pēdējiem ierakstiem šijā gadā, šijā blogā!
Jā, tieši tā! Es taisīšu jaunu emuāru vai nu kā viņu tur sauc! Protams šo es nedzēsīšu, lai viņš paliek man atmiņā.
Un.. es 2010. gadā centīšos būt labāka, gudrāka, smukāka :D, es centīšos būt es pati, jo ,manuprāt, pa šo gadu es esmu mainījusies un uzvedusies savādāk nekā vajadzētu!

Nekas..  Viss  Mainīsies!

2009

2010

hover in the sky

Man nāk miegs un uz šīs klavietūras grūti rakstīt. jau atkal, es gribētu pastāstīt par notikušo, bet man nav spēka.

Nu ok, dažos vārdos - Z-svētku dāvaniņas bija jaukas, sacensības tiešām riebās, 5dienas vakars ar P. bija tik foršs [varētu atkārtot], klasesvakars bija boring, ļoti pārdzīvoju, jo atlauzu zobu :( , bet tagad man sāp mugura, galva sāp, esmu nogurusi.

Un tomēr, man ir tāda sajūta, ka es lidinos pa mākoņiem. Varbūt tāpēc, ka klausos Whiskey. Jauka dziesmiņa. 
Tātad, par lidināšanos. Es jūtos atvieglota, mazliet priecīga [ja to tā var nosaukt], vienaldzīga. Un šis vienaldzīgums man palīdz pacelties vel augstāk debesīs.. Un tas ir jauki. Es jūtos labi. Pat pa brīdim ir sajūta, ka es sapņoju, jo jūtos tik brīvi. Tā it kā man labestība, mīļums, bet tajā pašā laikā vienaldzība lidinātos apkārt. Un šī domā, ka es lidinos apkārt palīdz nejust un aizmirst galvas/muguras sāpes. Un tagad es jūtos vēl labāk. Es pat nezinu kāpēc tā jūtos. Bet, man patik tas, kā es tagad jūtos. Un es vēlētos kaut katru dienu, katru stundu, katru minūti un katru sekundi es tā varētu justies.

The End

p.s. ļoti patīk - 

''just take another pill''

vel tikko gribēju runāt par pavisam ko citu, bet kad tikko noklausījos vienu vecu dziesmu [Eminem] tā manas domas mainījās.
tātad, es vnk nevaru. šie teksti mani tā iespaido
"You're making Mommy cry, why? Why is Mommy crying?"
Baby, Daddy ain't leaving no more, "Daddy you're lying
"You always say that, you always say this is the last time
"But you ain't leaving no more, Daddy you're mine"
"Daddy please, Daddy don't leave, Daddy - no stop it!"

un .. Tikai, ka būtu ja viņš to nebūtu izdarījis?

"And I bought you this coin, it says 'Number One Dad'
"That's all I wanted, I just want to give you this coin
"I get the point - fine, me and Mommy are going"
ak... bet nekas! es esmu tam tikusi pāri... jau pirms 8 gadiem!

''I turn around, find a gun on the ground, cock it
Put it to my brain and scream "die" and pop it''
....
"You've got one more chance to do right"
...
It's no wonder you can't go to sleep, just take another pill
Yeah, I bet you you will.


p.s. diemžēl, jau atkal temats ir šāds - skumjš!

...love never lasts...

Es sēžu uz melnā dīvāniņa un rakstu:
es esmu dzīva. es to esmu izdarījusi. hihi, tas labi!
tikko noskatījos GG un tā bija forša sērija, man patika.
tagad klausos Paramore - The Only Exception.
tūlīt mācīšos anatomiju un rakstīšu fizikā projektu.
vakar daudz domāju par to kā būtu, ja būtu.
šodien domāju par to, kā būs.
rīt iešu uz baletu. [fui]
esmu mazliet nogurusi no dzīves, bet tas nekas.
es tikai mazliet atpūtīšos un viss būs labi.
nē, viss būs kā vienmēr, bet vai tas būs labi?
vai nav vienalga, galvenais, ka esmu šeit.
es vel projām esmu dzīva un.. man šī doma patīk!

p.s. šie vārdi, kurus kāds sacīja mani uzrunāja -
"Maybe i know, somewhere
Deep in my soul
That love never lasts"

This Is War

vakar bija jauki. man tiešām patika kā treniņā mani apsveica [bučas Jums]. un vakar vakarā bija vel foršāk, man tiešām patika Roks Cepurē! arī nākam 5dien iešu un nākamreiz palikšu līdz beigām! iesim kopā?
bet par vakardienu vairs nav ko teikt, kā vienīgi to, ka mani sāpināja tas, ka viens cilvēks mani neapsveica. I mean C'mon!
bet šodiena.. tā bija savādāka. no rīta jau pamodos ar sliktu garstāvokli. mamma mazliet nokaitināja, bet tas nekas. es dabūju sleeping mask, rozītes un citas puķītes, un make-up! tagad varēšu tā nomālēties, ka mani neatpazīsiet ;)
man arī ļoti patika pusdienas ar vecākiem, tas bija jauki. arī filmai - Brīvdienu Terapija nebija ne vainas! bet nepatika, kā viss beidzās. ne jau filma, protams! [zinājāt, ka bēdas parasti vēlāk pāraug dusmās.]
es sēdēju parkā un klausījos 30 Seconds To Mars. man nereāli patīk jaunais albūms - This Is War. tagad esmu atkarīga no šīs grupas. un kad beidzās dziesma, pamanīju, kā asaras rit pār maniem vaigiem. tas nebija saistīts ar to, kas iepriekš notika, bet gan par visu pārējo. par dzīvi, par pagātni, nākotni, par sevi un visu, kas ir saistīts ar mani! es beidzot esmu atradusi vietu, kur vakaros var sēdēt un nedomāt pilnīgi ne par ko. ;/

tagad skan 30 Seconds To Mars - Alibi

lost in the dark

Sākšu ar to, ka biju uz New Moon! divi vārdi - Kolosāla filma! iesaku
aiziet. man pirmo reizi bija tāda sajūta, ka es tur kinozālē atrodos mūžību. es
laikam tiešām biju iedziļinājusies filmā cik vien varēju. vienīgi.. filma man
likās mazliet ļauna!

Vel ceru, ka dabūšu uz dzimšanas dienu to,
ko patiešām vēlos. tas nozīmē, ceru, ka
mamma nebūš bankrotējusi un varēs to atļauties.

[p.s. Diānai - man vel projām tas bļe ir iesēdies
galvā :D]

klusos Death Cab For Cutie - Meet
Me On The Equinox

ok, bet tagad pietiks, tās bija vienas no pēdējām jautrajām emocijām. tagad
pastāstīšu, kā īstenībā jūtos

es lēnām kļūstu arvien vienaldzīgāka. man viss ir pilnīgi vienalga. ok, ne viss, bet tāpēc jau saku, ka lēnām kļūstu vienaldzīgāka. un pēc kāda laiciņa es būšu tik ļoti vienaldzīga. bet kāpēc? nezinu, es vnk tāda gribu būt. man ir apriebies par visu uztraukties un zinu, ka vēlāk es sev būšu pateicīga par to, ka centos sevi kontrolēt un visu uztvert vienaldzīgi. jo zinu, ka pavisam drīz viss mainīsies. mana dzīve mainīsies. un man tam jābūt gatavai!
piem. tagad es sēžu jau 10 min. pie datora pilnīgi sastingusi un klausos mūziku. vel aizvakar gulēju tumšā istabā, klausījos mūziku [tā mani ļoti iespaido] un nezkāpēc raudāju. no sākuma gribēju kliegt, bet beigās tikai jutu, kā asaras rit pāri maniem vaigiem. pat tagad kad šo visu rakstu man sariešās asaras acīs. un diemžēl, es to nevaru izskaidrot. tas vienkārši tā ir!

un tagad es došos. manās ausīs vel pēdējo reizi skan Anya Marina - Satellite Heart

knowing myself

sēžu uz dīvāna. mati smaržo pēc kokosa.
istaba ir pilna ar dūmiem, jo kāds kaut ko piededzināja. [tas kāds nebiju es!!]
es esmu gatava iet rīt uz skolu.
bet... ak vienmēr taču ir kāds bet vai ne?!...
bet es neiešu, jo mamma pateica, ka izskatos slima un nevaru iet.
nezinu vai priecāties vai nē. bet varbūt tā ir labāk?! gan jau.
vel vienu dienu pataupīšu savu balsi un vairošu spēkus. tieši tā...

kāds cilvēks vel nesen man teica, ka mirs, lai gan mēs abi zinājām,
ka tā nebūs. un tomēr. šim cilvēkam bija panika.
bet kā es uzvestos, ja saprastu, ka miršu? ai, kāpēc par to, lai vsp runā!
nē...es vairs par nāvi nerunāšu. jau sen sapratu,
ka no tās nebaidos tad ko vel par to runāt... VISS

bet par kaut ko man tomēr gribas parunāt. par ko?
šodien lasīju, kādu rakstu. tur bija teikts ka autors
mīl pasauli, savu dzīvi. un.. es arī atradu, ka kāds cits
bija rakstījis. ka viņš ienīst savu dzīvi, likteni, visu.
un tad sapratu, ka biežāk lasu negatīvu cilvēku
rakstus un tie man patīk labāk. bet kāpēc?
[atkal kārtējais jautājums] nezinu. jau sen sapratu
un tā vel projām ir, ka es klausos ļoti daudz bēdīgu
dziesmu un tās man vienmēr ir mīļākās. Tas laikam
nozīmē to, ka esmu tāds cilvēks. [beidzot es sāku sevi iepazīt]
man bieži patīk būt vientuļai, bet dažreiz dēļ
vientulības es jūku prātā. un šeit atkal rodas jautājums
- kāda tad es esmu? ... un uz šo jautājumu es centīšos rast atbildi.

klausos Pete Yorn - Lose You

p.s. pirms balles satiku viņu.
akdievs, viņu! un... tomēr nekas nemainījās.
es domāju, ka ja beidzot viņu ieraudzīšu tad
es sapratīšu ko es jūtu, bet tomēr nē.
es nesaprotu. dīvaini.
p.p.s. man ir 2 biļetes uz New Moon

Help I'm Alive

sēžu istabā, šoreiz siltā, domāju par dzīvi. kas notiktu, ja es aizbrauktu uz turieni. kas mainītos? kas notiktu ar cilvēkiem man apkārt? viņi paliktu šeit un viņi būtu tie paši. bet vai viņu dzīves kaut mazliet mainītos, ja es nebūtu, ja es nebūtu šeit, pie viņiem? - nezinu. ceru, ka tas neko nemainītu. jo tā visiem būtu labāk vai ne? un tur es iepazītu jaunus cilvēkus. tā būtu. un varbūt arī viņi būtu tik pat draudzīgi, kā mani draugi. varbūt es viņiem rūpētu mazāk vai vairāk. bet viņi būtu. un arī es būtu. un... vispār es vairs nezinu ko ar šo visu cenšos pateikt?! laikam tikai to, ka ja es aizbrauktu viss visiem būtu kārtībā! --- tas viss gan nenozīmē, ka gribu aizbraukt prom, es vnk gribu aizbraukt uz turieni!

klausos:
Sanders Bohlke - The Weight of Us
Metric - Help I'm Alive