knowing myself

sēžu uz dīvāna. mati smaržo pēc kokosa.
istaba ir pilna ar dūmiem, jo kāds kaut ko piededzināja. [tas kāds nebiju es!!]
es esmu gatava iet rīt uz skolu.
bet... ak vienmēr taču ir kāds bet vai ne?!...
bet es neiešu, jo mamma pateica, ka izskatos slima un nevaru iet.
nezinu vai priecāties vai nē. bet varbūt tā ir labāk?! gan jau.
vel vienu dienu pataupīšu savu balsi un vairošu spēkus. tieši tā...

kāds cilvēks vel nesen man teica, ka mirs, lai gan mēs abi zinājām,
ka tā nebūs. un tomēr. šim cilvēkam bija panika.
bet kā es uzvestos, ja saprastu, ka miršu? ai, kāpēc par to, lai vsp runā!
nē...es vairs par nāvi nerunāšu. jau sen sapratu,
ka no tās nebaidos tad ko vel par to runāt... VISS

bet par kaut ko man tomēr gribas parunāt. par ko?
šodien lasīju, kādu rakstu. tur bija teikts ka autors
mīl pasauli, savu dzīvi. un.. es arī atradu, ka kāds cits
bija rakstījis. ka viņš ienīst savu dzīvi, likteni, visu.
un tad sapratu, ka biežāk lasu negatīvu cilvēku
rakstus un tie man patīk labāk. bet kāpēc?
[atkal kārtējais jautājums] nezinu. jau sen sapratu
un tā vel projām ir, ka es klausos ļoti daudz bēdīgu
dziesmu un tās man vienmēr ir mīļākās. Tas laikam
nozīmē to, ka esmu tāds cilvēks. [beidzot es sāku sevi iepazīt]
man bieži patīk būt vientuļai, bet dažreiz dēļ
vientulības es jūku prātā. un šeit atkal rodas jautājums
- kāda tad es esmu? ... un uz šo jautājumu es centīšos rast atbildi.

klausos Pete Yorn - Lose You

p.s. pirms balles satiku viņu.
akdievs, viņu! un... tomēr nekas nemainījās.
es domāju, ka ja beidzot viņu ieraudzīšu tad
es sapratīšu ko es jūtu, bet tomēr nē.
es nesaprotu. dīvaini.
p.p.s. man ir 2 biļetes uz New Moon