Sākšu ar to, ka biju uz New Moon! divi vārdi - Kolosāla filma! iesaku
aiziet. man pirmo reizi bija tāda sajūta, ka es tur kinozālē atrodos mūžību. es
laikam tiešām biju iedziļinājusies filmā cik vien varēju. vienīgi.. filma man
likās mazliet ļauna!
Vel ceru, ka dabūšu uz dzimšanas dienu to,
ko patiešām vēlos. tas nozīmē, ceru, ka
mamma nebūš bankrotējusi un varēs to atļauties.[p.s. Diānai - man vel projām tas bļe ir iesēdies
galvā :D]
ok, bet tagad pietiks, tās bija vienas no pēdējām jautrajām emocijām. tagad
pastāstīšu, kā īstenībā jūtos
es lēnām kļūstu arvien vienaldzīgāka. man viss ir pilnīgi vienalga. ok, ne viss, bet tāpēc jau saku, ka lēnām kļūstu vienaldzīgāka. un pēc kāda laiciņa es būšu tik ļoti vienaldzīga. bet kāpēc? nezinu, es vnk tāda gribu būt. man ir apriebies par visu uztraukties un zinu, ka vēlāk es sev būšu pateicīga par to, ka centos sevi kontrolēt un visu uztvert vienaldzīgi. jo zinu, ka pavisam drīz viss mainīsies. mana dzīve mainīsies. un man tam jābūt gatavai!
piem. tagad es sēžu jau 10 min. pie datora pilnīgi sastingusi un klausos mūziku. vel aizvakar gulēju tumšā istabā, klausījos mūziku [tā mani ļoti iespaido] un nezkāpēc raudāju. no sākuma gribēju kliegt, bet beigās tikai jutu, kā asaras rit pāri maniem vaigiem. pat tagad kad šo visu rakstu man sariešās asaras acīs. un diemžēl, es to nevaru izskaidrot. tas vienkārši tā ir!
un tagad es došos. manās ausīs vel pēdējo reizi skan Anya Marina - Satellite Heart
2 čuksti:
Vakar noskatījos arī to filmu,bet man īsti nepatika,baigais murgs. Pirmā daļa bija daudz,daudz labāka.
Un par vienaldzību - Tas ir labi,kamēr tas nav aizgājis līdz lielajam pohujismam par pillllnīgi visu. Man arī tagad ir vienalga,bet man patīk,jo man ir vienalga. Turies c:
:) jā, nu esmu pati sapratusi, ka pirmā filma bija labāka!
jā, gan jau, ka tik tālu netikšu ;) bet paldies!
Ierakstīt komentāru