Man nāk miegs un uz šīs klavietūras grūti rakstīt. jau atkal, es gribētu pastāstīt par notikušo, bet man nav spēka.
Nu ok, dažos vārdos - Z-svētku dāvaniņas bija jaukas, sacensības tiešām riebās, 5dienas vakars ar P. bija tik foršs [varētu atkārtot], klasesvakars bija boring, ļoti pārdzīvoju, jo atlauzu zobu :( , bet tagad man sāp mugura, galva sāp, esmu nogurusi.
Un tomēr, man ir tāda sajūta, ka es lidinos pa mākoņiem. Varbūt tāpēc, ka klausos Whiskey. Jauka dziesmiņa.
Tātad, par lidināšanos. Es jūtos atvieglota, mazliet priecīga [ja to tā var nosaukt], vienaldzīga. Un šis vienaldzīgums man palīdz pacelties vel augstāk debesīs.. Un tas ir jauki. Es jūtos labi. Pat pa brīdim ir sajūta, ka es sapņoju, jo jūtos tik brīvi. Tā it kā man labestība, mīļums, bet tajā pašā laikā vienaldzība lidinātos apkārt. Un šī domā, ka es lidinos apkārt palīdz nejust un aizmirst galvas/muguras sāpes. Un tagad es jūtos vēl labāk. Es pat nezinu kāpēc tā jūtos. Bet, man patik tas, kā es tagad jūtos. Un es vēlētos kaut katru dienu, katru stundu, katru minūti un katru sekundi es tā varētu justies.
The End
p.s. ļoti patīk -
0 čuksti:
Ierakstīt komentāru