This Is War

vakar bija jauki. man tiešām patika kā treniņā mani apsveica [bučas Jums]. un vakar vakarā bija vel foršāk, man tiešām patika Roks Cepurē! arī nākam 5dien iešu un nākamreiz palikšu līdz beigām! iesim kopā?
bet par vakardienu vairs nav ko teikt, kā vienīgi to, ka mani sāpināja tas, ka viens cilvēks mani neapsveica. I mean C'mon!
bet šodiena.. tā bija savādāka. no rīta jau pamodos ar sliktu garstāvokli. mamma mazliet nokaitināja, bet tas nekas. es dabūju sleeping mask, rozītes un citas puķītes, un make-up! tagad varēšu tā nomālēties, ka mani neatpazīsiet ;)
man arī ļoti patika pusdienas ar vecākiem, tas bija jauki. arī filmai - Brīvdienu Terapija nebija ne vainas! bet nepatika, kā viss beidzās. ne jau filma, protams! [zinājāt, ka bēdas parasti vēlāk pāraug dusmās.]
es sēdēju parkā un klausījos 30 Seconds To Mars. man nereāli patīk jaunais albūms - This Is War. tagad esmu atkarīga no šīs grupas. un kad beidzās dziesma, pamanīju, kā asaras rit pār maniem vaigiem. tas nebija saistīts ar to, kas iepriekš notika, bet gan par visu pārējo. par dzīvi, par pagātni, nākotni, par sevi un visu, kas ir saistīts ar mani! es beidzot esmu atradusi vietu, kur vakaros var sēdēt un nedomāt pilnīgi ne par ko. ;/

tagad skan 30 Seconds To Mars - Alibi