nezinu, kas man atkal ir. pēdējās divas dienas bija gandrīz ideālas. es tiešām labi atpūtos. bet tagad tāda sajūta it kā es tūlīt sabrukšu. pat nav daudz uzdots uz rītdienu, bet tik un tā. parasti es šādos gadījumos teiktu - gribu ātrāk brīvlaiku. bet kad uzzināju, kas man būs jādara brīvlaikā, tad labāk tomēr man to nevajag.
Tieši tāpēc es tagad jūtos tā it kā es nekad nevarēšu tā kārtīgi atpūsties. "Esi reāla Baiba, cilvēki dzīvo, lai strādātu." nē, nu var jau arī šo teikumu pārfrāzēt savādāk, bet es ticu šim variantam. un lai arī tagad es domāju par to, ka tūlīt iešu mācīties un pie datora vairs vispār nesēdēšu, rīt neēdīšu saldumus, neskatīšos TV utt.. es tik un tā zinu, ka to visu neievērošu. es tik un tā tūlīt vel paklausīšos mūziku, padarīšu kaut ko citu, rīt noteikti gribēsies kaut kas garšīgs un arī kāds seriāls būs jānoskatās. vot šāda dzīve man besī ārā. tāpēc es gribu lai katru dienu, man mājās būtu kāds kas saka - ej mācies, pie datora vel nedrīkst iet!
Tāpēc es gribu dzīvot mājiņā, kurai apkārt ir liels mēžs. katru rītu uz skolu es varētu braukt ar riteni. man būtu superīgs fotoparāts, kurš vienmēr man būtu līdz, jo tur uz ikkatru soli būtu kaut kas ļoti apburošs, ko es varētu nofotogrāfēt. Vel blakus mājiņai būtu ezers, liels un smuks ezers. Pa vasarām es tajā peldētos, pa ziemu slidotu, rudenī un pavasarī braukātu ar laiviņu un domātu par jauko dzīvi. Ja es gribētu tad vakaros vai no rītiem varētu iet pastaigāties pa tumšo mežu, no kura man būtu bail, bet tajā pašā laikā es to dievinātu. Nu vot tas tiešām būtu forši. Bet protams, mana mīļākā vieta vienmēr būs pilsēta. bet arī šī vieta būtu tiešām jauka. šīs laikam ir kļuvis par manu lielāko sapni! - dzīvot meža mājiņā!
0 čuksti:
Ierakstīt komentāru