pēc skolas aizgāju pie mammas uz darbu. tad mēs abas kopā aizgājām nopirkt dāvanu manai ne tik foršajai omītei - puķu podu un konfekšu kasti. pēc tam aizgāju mājās. izmazgāju matus, paklausījos mūziku un sakārtoju mantas, jo vajadzēja braukt pie tēta uz Kalngali. tad iekāpjot mašīnā ieraudzīju caurumu stiklā. nu labi, nebija īsts caurums, bet nu ļoti liels plīsums. izrādījās, ka tētis nobremzēja un brālis esot ar galvu ietriecies stiklā. izklausās šausmīgi! bet tā nemaz nav, jo viņš neesot raudājis, galvai esot viss kārtībā un viņš pats esot bijis vainīgs, jo nepiesprādzējās. (tagad Jums būs dzīves mācība - piesprādzējies, savādāk viss kaut kas var notikt!). bet par šo notikumu jau nav jābrīnās, jo tētim visu mūžu ir bijušas problēmas ar mašīnām. (hihi)
tagad, šēžu pie datora, paēdusi gardas vakariņas mācos vēsturi. un pats šausmīgākais ir tas, ka man nav brūnā vēstures grāmata. kā es tā varēju aizmirst!!! nu neko, vismaz lasu zaļo grāmatu (jau 10x)!
p.s. love ya bit**es
0 čuksti:
Ierakstīt komentāru